Mākslas izstāde «Rūgta zāle»

Rīgas Geto un Latvijas holokausta muzejā 4. decembrī plkst. 17.00 tika atklāta Marijas Gvardejcevas izstāde «Rūgtā zāle», kurā bija skatāmi mākslinieces fotodarbi, instalācijas un video. Izstāde bija veltīta Rumbulas slaktiņu piemiņai, kad 1941. gada 30. novembrī un 8. decembrī tika iznīcināti 25 000 Latvijas ebreju.

Rūgtā zāle — tā ir zāle, kas izaugusi holokausta vietās, kur tika iznīcināti simtiem, tūkstošiem, desmitiem tūkstošu cilvēku. Zāle dažkārt tiek uztverta kā aizmirstības metafora, bet šeit tā iemieso atmiņu: tā ir uzņēmusies nevainīgo asinis un atceras izdarītos noziegumus, par kuriem cilvēki dažreiz labprātāk vēlas aizmirst. Tās rūgtums ir atgādinājums par traģisko pagātni.

Dabas un ķermeņa transformācijai Marijas darbos ir īpaša nozīme. Zāles saplūst ar ķermeņiem, izaug tajos, kļūstot par klusajiem noziegumu lieciniekiem. Tas burtiski iemiesots darbos, kuros uz liela formāta ādas tekstūras tiek uzklāti augi, savākti “rūgtajās vietās”. Tā tiek parādīta dzīve pēc nāves, atmiņa pēc centieniem aizmirst.

Savās fotogrāfijās, līdzīgi kā rūpīgs botāniķis, Marija dokumentē savāktos augus, norādot to atrašanās vietas — Rumbula, Daugavpils, Kauņa, Minska — un citas ebreju iznīcināšanas vietas Latvijā, Lietuvā un Baltkrievijā. Tā tiek veidots šis asiņu herbārijs — liecību, ja ne pierādījumu, krājums.

Vēl viena fotogrāfiju sērija attēlo žurnālus ar tajos ievietotajiem augiem — tieši šādā veidā zāles ar mākslinieces draugu starpniecību tika sūtītas no dažādām vietām. Šajā procesā zāle un žurnāla lapas sāka mijiedarboties gan fiziskā līmenī, atstājot nospiedumus un pēdas, gan konceptuālā līmenī, radot neatkarīgu tekstu, jaunas nozīmes un krustpunktus.

Papildus izstādē tiek demonstrēts video. Ebreju šūpuļdziesmas dziesmas skaņu pavadībā kamera lido pāri iznīcināšanas un apbedīšanas vietām — dažviet atzīmētām ar memoriāliem, dažviet ar kapu plāksnēm, bet dažviet tikai pārklātām ar rūgtu zāli.

Šī ekspozīcija uzdod jautājumus par atmiņu un traģisko liecību saglabāšanas nozīmi, aicinot apmeklētājus sajust saikni ar vēsturi caur tās materiālo pēdu.

Kurators: Jekaterīna Vikuļina